ES un alternatīvās kasetnes

Oriģinālo (OEM) kasetņu ražotāji vienmēr ir tiekušies un tiecas monopolizēt tirgu. Viņu pamatienākumi veidojas ne tik daudz no jaunu printeru pārdošanas, cik no tā, ka lietotāji pērk šo printeru ražotāju izgatavotās jaunās kasetnes. Tādējādi, savietojamo kasetņu ražotāji bija un paliek paši «nevēlamākajie kaimiņi» tirgū. Lai izvairītos no izejmateriālu tirgus monopolizācijas, ES Apvienotā Parlamentārā asambleja Briselē pieņēma veselu rindu likumus un rīkojumus , kas ierobežo uz kasetņu tirgus monopolizāciju tendētu kompāniju darbību.

Kasetņu ražotāji, tādi kā Hewlett Packard, Canon, Xerox, Samsung un citi, cieta nopietnu sakāvi Eiropas tirgū. 2006. gadā vienbalsīgi pieņemtais likums aizliedz piespiest lietotāju iegādaties tikai jaunas (OEM) kasetnes saviem printeriem. To var uzskatīt ne tikai par lietotāju, bet arī alternatīvo izejmateriālu ražotāju un ekologu uzvaru.

Tāpat likumā tika ieviests punkts, kurš uzliek par pienākumu lietotājiem maksāt par kasetņu utilizāciju. Tas tirgū tika uztverts kā solis savietojamo kasetņu ražotāju atbalsta virzienā. Lai nebūtu jāmaksā, izlietotās kasetnes atliek nodot vai pārdot organizācijām, kas tās pērk vai atkārtoti uzpilda. Ekoloģiskās Eiropas organizācijas uztvēra to kā milzīgu uzvaru.

Bet vēl vairāk šis likums skāra pašus printeru lietotājus. Pircējiem bija apnicis maksāt milzīgu naudu par jaunām kasetnēm un viņiem parādījās izvēles brīvība un iespēja ievērojami ekonomēt naudas līdzekļus. Bet dažiem lietotājiem arī iespēja nopelnīt, pārdodot izmantotās kasetnes.

Pēc augstāk minētā likuma pieņemšanas Eiropas tirgus kļuva liberālāks izejmateriālu patēriņa sfērā, un tagad sniedz iespējas vesela tirgus segmenta veidošanai un milzīga daudzuma jaunu darbvietu radīšanai.

Pašlaik printera vidējā cena sastāda aptuveni 50-200 Eiro, bet tam paredzēto jaunu kasetņu komplekts aptuveni 40-60 Eiro, kas ir puse no paša printera vērtības. Daudzi oriģinālu kasetņu ražotāji ievieto čipus savā produkcijā, liedzot atkārtoti kasetnes uzpildīt. Tas nozīmē, ka pēc uzpildes kasetne strādā, bet printeris pastāvīgi izdod paziņojumu par kļūdu un lūgumu ievietot jaunas OEM kasetnes. Ražojot savietojamās kasetnes, tajās ievieto Ķīnā ražotus čipus, kuri liek printeriem «klusēt».

Tikai jaunu kārtridžu (OEM) izmantošana var radīt ļoti negatīvas sekas apkārtējas vides aizsardzībā. Piemēram, Eiropā gada laikā izgāztuvēs nonāk vairāk kā 100 miljonu izmantotu kasetņu. Un nav brīnums, ka pie tam šīs «izmestās» izmantotās kasetnes netieši nes drukas iekārtu ražošanas kompānijām vairāk kā 10 miljardu ASV dolāru ienākumus.
Pēc pēdējiem mārketinga pētījumiem kompānijas Hewlett Packard tirgus daļa orģinālo kasetņu jomā Eiropā sastāda 44%, kas veido kopējo ienākumu vairāk kā 14 miljardu ASV dolāru. Atlikušo tirgus daļu dala savā starpā Canon, Epson, Xerox un Samsung. Pārējo ražotāju daļa ir niecīga. Ar tāda milzīga tirgus samazināšanu šīs kompānijas visādi cīnīsies un izgudros arvien ko jaunu, lai atstātu kasetņu uzpildītājus bez darba.

Savietojamo kasetņu ražotāji sastāda aptuveni 25% no kopējā tirgus, un ir novērojama pastāvīga izaugsme, kuras paātrinājumu veicināja finansiālā krīze. Lāzera kasetņu uzpildītāji skatās uz notikumiem Eiropā un Pasaulē ar lielu optimismu.
Jau 2006. gadā kompānijas, kuras nodarbojās ar lāzera kasetņu uzpildi, pievērsa sev ES Antimonopolās Komisijas uzmanību, jo pastāvīgi sūdzējās par negodīgu konkurenci no printeru ražotāju puses. Apkopojot šīs sūdzības, tika pieņemts lēmums par dotā incidenta izskatīšanu Eiropas Parlamenta augstākajās instancēs. Likumprojekts tika izstrādats pietiekami ilgi, un rezultātā savietojamas produkcijas ražotāji ieguva to, par ko tik ilgi sapņoja.
Ekoloģiskas organizācijas arī nepalika malā un no savas puses nemitīgi sūtīja atskaites par apkārtējas vides piesārņojumu ar izmantotām kasetnēm uz daudzām valdības organizācijām. Tas kalpoja par savdabīgu katalizatoru likumu pieņemšanā. «Zaļie» uzskata likuma pieņemšanu kā savu uzvaru un turpina strādāt šajā virzienā.
Vācija pretojās likuma pieņemšanai, jo uzskatīja, ka pieņemtais likums spēcīgi ierobežo vācu biznesa intereses, jo nozīmīgs daudzums kompāniju, kas ražo toneri, fotocilindrus, asmeņus un pārējās komplektējošās detaļas OEM kasetņu izgatavošanai, atrodas Vācijas teritorijā.

Likuma pieņemšana deva zaļo gaismu ievērojami brīvāk attīstīt savietojamo izejmateriālu industriju un atbrīvot atjaunoto kasetņu ražotājus no printeru ražotāju monopolistiskā spiediena. Ievērojams daudzums uzņēmēju sāka organizēt uzpildiīšanas/atjaunošanas un izlietoto kasetņu uzpirkšanas biznesu. Aizsākās apjomīga jaunu darbvietu radīšana. Printeru lietotājiem parādījās iespēja ievērojamai līdzekļu ekonomijai.

ASV un citās attīstītās valstīs jau ne pirmo gadu tiek realizēts valsts atbalsts uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lāzera kasetņu atjaunošanu, kas ļauj ekonomēt līdzekļus un saglabāt apkārtēju vidi.

Vai tiešām mēs atkal paliksim trešās pasaules valstu kompānijā, kur rūpnieciski attīstītās valstis izmet savus atkritumus?

Informācija iegūta no publiskajiem interneta resursiem